Uncategorized

OCTA, jeb sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, ir obligāta visiem auto īpašniekiem, kuru transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē. OCTA apdrošināšana palīdz, ja ceļu satiksmes negadījuma rezultātā ir radīti zaudējumi citas personas īpašumam un, ja transportlīdzekļa vadītājs ir nodarījis pāri citas personas veselībai. Šo polisi var iegādāties gan klātienē, gan internetā.

Kādi ir atlīdzības apmēri?

octaOCTA apdrošināšana atlīdzina zaudējumu kas radušies personas veselībai līdz 5 miljoniem eiro neatkarīgi no cietušo personu skaita, savukārt bojājumus cita mantai – līdz vienam miljonam eiro neatkarīgi no trešo personu skaita. Protams, ka to, cik liela atlīdzība tiks saņemta, tiek izvērtēts katrā gadījumā individuāli, jo divu vienādu negadījumu uz ceļiem nemēdz notikt. Ja nepieciešams izmaksāt atlīdzību, abas puses vienojas par turpmākajām darbībām, lai būtu apmierinātas un iespējamā konflikta risinājumu.

Zaudējumu iedalījums

Ņemot vērā to, ka jēdzieni pāri darījums citas personas veselībai un citas personas īpašuma bojājums ir visai plaši, der iepazīties ar tiem nedaudz izvērstākā skatījumā. OCTA apdrošināšana pāri darījumu cilvēka veselībai iedala divās kategorijās: personai nodarītie materiālie zaudējumi un personai nodarītie nemateriālie zaudējumi, kas saistīti ar fiziskām sāpēm un garīgām ciešanām. Nodarījums mantai gan netiek tik sīki sadalīts taču tajā ietilpst dažādas kategorijas, piemēram, nodarītais kaitējums videi, vai, piemēram, transportlīdzekļa, ēkas, vai citu personu īpašumam nodarītais kaitējums.

Kas saņem OCTA polises atlīdzību?

Tiesības uz OCTA atlīdzību ir personām, kuras nav atzītas par vainīgām avārijas izraisīšanā, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir šoferis, pasažieris vai kas cits satiksmes dalībnieks, kurš tiešā veidā iesaistīts negadījumā. Zaudējumus atlīdzina tas apdrošinātājs, pie kā avārijas vaininieks ir iegādājies OCTA polisi. Ja vainīgajam nav OCTA apdrošināšanas, tad zaudējumus sedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. OCTA polisi piedāvā visi lielākie apdrošinātāji Latvijā.

Cik maksā OCTA apdrošināšanas polise?

OCTA apdrošināšana nav ar konstantu cenu katram automašīnas īpašniekam. Polises cenu ietekmē vairāki faktori. Kā svarīgākos varam minēt apdrošināšanas termiņu, uz cik  ilgu laiku īpašnieks apdrošina savu auto; transportlīdzekļa tips un pilna masa; īpašnieka statuss – juridiska vai fiziska persona, kā arī tas, kā īpašnieks iegādājas polisi – klātienē vai internetā. Nopietns faktors ir arī transportlīdzekļa vadītāja braukšanas stils.

Bonus – malus klase

Šīs klases ir autovadītāja OCTA apdrošināšanas risku vērtēšanas sistēma. Šī klase nosaka atlaides vai piemaksas, kas piemērojamas polises pircējam. Pavisam tiek izšķirtas 17 šādas klases pēc kurām vērtē autovadītāja OCTA polises cenu. Jo mazāk satiksmes negadījumu ir izraisīts, jo augstāka klase, kas savukārt nozīmē lētāku polisi, kas izdevīga autovadītājam.

Kur darbojas OCTA apdrošināšana?

OCTA apdrošināšanas noteikumi darbojas visā  Eiropas Savienībā (26 valstīs), kā arī Lihtenšteinā,  Šveicē, Norvēģijā un Šveicē. Ja ar apdrošināto auto dodaties ārpus Latvijas robežām, OCTA apdrošināšanas polise obligāti jāņem līdzi, savukārt ceļojot pa Latviju to var atstāt mājās.

Kas nepieciešams, lai noformētu un iegādātos OCTA apdrošināšanas polisi?

OCTA apdrošināšanu var iegadāties divos veidot – klātienē un internetā. Ar jēdzienu klātienē, jāsaprot apdrošināšanas kompānijas birojs, kurā vēlaties iegādāties polisi. Ierodoties birojā, būs nepieciešams uzrādīt nepieciešamos dokumentus, kas apliecina ziņas par polises pircēju un transportlīdzekli. Būs nepieciešams uzrādīt automašīnas reģistrācijas apliecību un apdrošinātājs noformēs polisi. Lai iegādātos polisi internetā, nepieciešams uzrādīt datus par automašīnu, polises pircēju, jāveic maksājums tiešsaistē un 5 minūšu laikā polise būs izgatavota un derīga lietošanai.

Visi Latvijas iedzīvotāju ātrie kredīti, līzingi un aizdevumi tiek uzkrāti Latvijas bankas kredītu reģistrā. Kredītu reģistrs ir sistēma, kas vāc, apkopo un glabā ziņas par kredītiem, galviniekiem un visu citu, kas saistīts ar kredītiem. Latvijas Banka ir tā, kas nosaka kāda informācija par iedzīvotāju kredītiem tiks reģistrēta un uzkrāta sistēmā. Visa sistēmā atrodamā informācija ir informatīva rakstura, līdz ar to tā neuzrāda saistību apmēru, pārkāpumus un dažādas citas specifiskas ar kredītiem saistītas lietas.

Kredītu reģistra mērķis

okProtams, ka šāda veida informācija tiek uzkrāta ar nolūku, nevis tāpēc, ka Latvijas Bankai trūkst pienākumus. Viens no galvenajiem reģistra mērķiem ir veicināt valsts finanšu stabilitāti, palīdzot dažādiem aizdevējiem izvērtēt klienta un tā galvinieka kredītspēju, respektīvi, vai klients ir spējīgs uzņemties regulāru aizdevuma apmaksu. Šī iespēja attiecas ne tikai uz bankām un nebanku kreditētājiem, bet arī dažādām valsts institūcijām, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.  Mērķos ietilpst arī iespēja vieglāk veidot statistiskus pētījumus, lai varētu vieglāk prognozēt finanšu un kredītu tirgus attīstību.

Kredītu reģistra dalībnieks

Ko tad apzīmē ar vārdiem Kredītu reģistra dalībnieks? Ļoti elementāri – tie ir komersanti, kas nodarbojas ar finansēšanu, kreditēšanu, apdrošināšanu un dažādām citām ar finansēm saistītām operācijām. Komersantiem ir jāatbilst šādām prasībām:

  • Tiem ir jābūt reģistrētiem Latvijā un jādarbojas kreditēšanas, apdrošināšanas vai kādā citā ar finansēm saistītā jomā;
  • Komersants var būt reģistrēts arī ārzemēs, taču tam ir jābūt saistībai ar Latvijā reģistrētu komersantu vai kādu citu ar Latviju saistītu ārzemju komersantu, kuram šeit ir atvērta filiāle;
  • Latvijā reģistrēta krājaizdevumu sabiedrība.

Kredītu reģistra dalībnieks var būt arī  ar ierobežotu statusu. Tas nozīmē, ka dalībnieks ir komersants, kas zaudējis statusu, taču līdz tā zaudēšanas dienai ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par klientiem, kuru saistības nav izbeigušās un nav nodotas citām personām.

Kāda informācija tiek iekļauta Kredītu reģistrā?

Kredītu reģistrs sevī ietver dažādu informāciju, kas var palīdzēt citām finansu iestādēm izvērtēt klienta kredītspēju. Reģistrā varam atrast informāciju par:

  • Ziņas par klientu vai viņa galvinieku;
  • Vispārējas ziņas par klienta vai galvinieka saistībām – visa veida kredīti, aizdevumi, līzingi, utt. Šo informāciju pieprasītājam izsniedz 5 darba dienu laikā.
  • Periodiskas ziņas par saistībām – tiek iekļautas tikai kalendārā ceturkšņa beigās un netiek ātrāk aktualizētas. Šīs ziņas galvenokārt ir iekļautas reģistrā 10 dienas pēc ceturkšņa beigām un atspoguļo esošo atlikumu apmēru un citu mainīgu informāciju.
  • Ziņas par saistību pārkāpumiem – ja aizdevumu atmaksa tiek kavēta ilgāk par 60 dienām, šī informācija 5 dienu laikā tiek iekļauta kredītu reģistrā. Kad sodi un kavējumi tiek samaksāti, tad šī informācija arī atspoguļojas 5 dienu laikā.
  • Analītiskas ziņas.

Ziņas parasti tiek atjauninātas 5 dienu laikā, līdzko tiek konstatētas izmaiņas. Ja ziņas ir nepamatotas vai kļūdainas, tās labo un/vai anulē vienas darba dienas laikā.

Cik ilgi tiek turētas ziņas?

Kredītu reģistrs ziņas uzglabā sadalot tās vairākās daļās. Vispārīgās ziņas tiek uzglabātas 15 gadus pēc klienta vai galvinieka saistību izbeigšanās dienas, dienas, kad saistības ir nodotas citam, bijušā Kredītu reģistra dalībnieka statusa iegūšanas dienas. Periodiskās ziņas tiek uzglabātas 3 gadus. Ziņas par saistību pārkāpumiem tiek uzkrātas 5 gadus pēc pārkāpuma novēršanas, 15 gadus pēc saistību izpildes datuma un 15 gadus pēc bijušā Kredītu reģistra statusa noteikšanas.