Kredītu reģistrs

X

Visi Latvijas iedzīvotāju ātrie kredīti, līzingi un aizdevumi tiek uzkrāti Latvijas bankas kredītu reģistrā. Kredītu reģistrs ir sistēma, kas vāc, apkopo un glabā ziņas par kredītiem, galviniekiem un visu citu, kas saistīts ar kredītiem. Latvijas Banka ir tā, kas nosaka kāda informācija par iedzīvotāju kredītiem tiks reģistrēta un uzkrāta sistēmā. Visa sistēmā atrodamā informācija ir informatīva rakstura, līdz ar to tā neuzrāda saistību apmēru, pārkāpumus un dažādas citas specifiskas ar kredītiem saistītas lietas.

Kredītu reģistra mērķis

okProtams, ka šāda veida informācija tiek uzkrāta ar nolūku, nevis tāpēc, ka Latvijas Bankai trūkst pienākumus. Viens no galvenajiem reģistra mērķiem ir veicināt valsts finanšu stabilitāti, palīdzot dažādiem aizdevējiem izvērtēt klienta un tā galvinieka kredītspēju, respektīvi, vai klients ir spējīgs uzņemties regulāru aizdevuma apmaksu. Šī iespēja attiecas ne tikai uz bankām un nebanku kreditētājiem, bet arī dažādām valsts institūcijām, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.  Mērķos ietilpst arī iespēja vieglāk veidot statistiskus pētījumus, lai varētu vieglāk prognozēt finanšu un kredītu tirgus attīstību.

Kredītu reģistra dalībnieks

Ko tad apzīmē ar vārdiem Kredītu reģistra dalībnieks? Ļoti elementāri – tie ir komersanti, kas nodarbojas ar finansēšanu, kreditēšanu, apdrošināšanu un dažādām citām ar finansēm saistītām operācijām. Komersantiem ir jāatbilst šādām prasībām:

  • Tiem ir jābūt reģistrētiem Latvijā un jādarbojas kreditēšanas, apdrošināšanas vai kādā citā ar finansēm saistītā jomā;
  • Komersants var būt reģistrēts arī ārzemēs, taču tam ir jābūt saistībai ar Latvijā reģistrētu komersantu vai kādu citu ar Latviju saistītu ārzemju komersantu, kuram šeit ir atvērta filiāle;
  • Latvijā reģistrēta krājaizdevumu sabiedrība.

Kredītu reģistra dalībnieks var būt arī  ar ierobežotu statusu. Tas nozīmē, ka dalībnieks ir komersants, kas zaudējis statusu, taču līdz tā zaudēšanas dienai ir iekļāvis Kredītu reģistrā ziņas par klientiem, kuru saistības nav izbeigušās un nav nodotas citām personām.

Kāda informācija tiek iekļauta Kredītu reģistrā?

Kredītu reģistrs sevī ietver dažādu informāciju, kas var palīdzēt citām finansu iestādēm izvērtēt klienta kredītspēju. Reģistrā varam atrast informāciju par:

  • Ziņas par klientu vai viņa galvinieku;
  • Vispārējas ziņas par klienta vai galvinieka saistībām – visa veida kredīti, aizdevumi, līzingi, utt. Šo informāciju pieprasītājam izsniedz 5 darba dienu laikā.
  • Periodiskas ziņas par saistībām – tiek iekļautas tikai kalendārā ceturkšņa beigās un netiek ātrāk aktualizētas. Šīs ziņas galvenokārt ir iekļautas reģistrā 10 dienas pēc ceturkšņa beigām un atspoguļo esošo atlikumu apmēru un citu mainīgu informāciju.
  • Ziņas par saistību pārkāpumiem – ja aizdevumu atmaksa tiek kavēta ilgāk par 60 dienām, šī informācija 5 dienu laikā tiek iekļauta kredītu reģistrā. Kad sodi un kavējumi tiek samaksāti, tad šī informācija arī atspoguļojas 5 dienu laikā.
  • Analītiskas ziņas.

Ziņas parasti tiek atjauninātas 5 dienu laikā, līdzko tiek konstatētas izmaiņas. Ja ziņas ir nepamatotas vai kļūdainas, tās labo un/vai anulē vienas darba dienas laikā.

Cik ilgi tiek turētas ziņas?

Kredītu reģistrs ziņas uzglabā sadalot tās vairākās daļās. Vispārīgās ziņas tiek uzglabātas 15 gadus pēc klienta vai galvinieka saistību izbeigšanās dienas, dienas, kad saistības ir nodotas citam, bijušā Kredītu reģistra dalībnieka statusa iegūšanas dienas. Periodiskās ziņas tiek uzglabātas 3 gadus. Ziņas par saistību pārkāpumiem tiek uzkrātas 5 gadus pēc pārkāpuma novēršanas, 15 gadus pēc saistību izpildes datuma un 15 gadus pēc bijušā Kredītu reģistra statusa noteikšanas.

Comments

Comments are closed.